„Lielisko” Džentlmeņu līga

Vīrieši tāpat kā arī sievietes ir dažādi! Bet ir viena vīriešu daļa, kura lēnām izmirst, kā mamuti tālajā Pliocēna laikmetā! DŽENTLMENIS... Kas viņš ir? Ko viņi ziemā ēd? Kur viņi ganās? Un kāds no viņiem labums? Šie jautājumi mani nomoka jau kādu laiku!

Vienu vakaru biju izgājusi piedzīvojumu meklējumos, varbūt izklausās, ka to vien daru, kā ballējos, bet es nevaru neko padarīt, ka visi interesantākie notikumi manā dzīvē risinās tieši ballīšu vidē!! Laikam tas lielā mērā saistīts ar to, ka dzēruši cilvēki palaiž vaļā savas iekšējās bremzes! Es ar lielu pārliecību, ticu, ka iereibušiem cilvēkiem spraucas ārā īstā būtība, jo nevaram noliegt, dzīve mūs ir piespiedusi maskēt lielu daļu no īstās sejas!

Tātad esmu barā, pamanu simpātisku vīrieti ap trīsdesmit... kaut kad jau ir redzēts klīstam pa manu pilsētu, bet nekad netika manās acīs novērtēts kā vīrietis! Kreks Peks... ies klāt iepazīties, tas, protams, nenotiek tā uzreiz! Atcerēsimies – esmu kautrīgā un neveikla šajā jautājumā. Skatieni, smaidi stundas varbūt pusotras garumā! Nu tad ar Dievpalīgu! Iešu klāt. – „Kā nākas, ka tev bikses kājās?” BĀC... nopietni? Neko labāku tu nevarēji izdomāt? Pie sevis domāju. Bet tas tāpēc ka pagājušo reizi, kad redzēju viņu, viņš bija nolaidis bikses, pēc kādas meitenes lūguma! Protams, normālos apstākļos un normālai meitenei tas būtu – Nē.. nē šim personāžam! Bet mana izvēle ir pieiet un izmest stulbu joku! Super... Malacis! LIFE GOALS! Viņš raida manā virzienā apjukušu skatienu, kas lēnām pārvēršas platā smaidā! Laikam filma saslēdzās! –„Ja vēlies, varu novilkt!” – „Nē, nē! Es jau pagājušo reizi paspēju novērtēt!” Tad neliela, flitrtīga saruna un es ar vārdiem – „Mēs vēl tiksimies!” eju padejot! Kā sacīts gudrās grāmatās – jādod zēnam telpa un laiks, saprast vai interesēju!

Kā paredzēju tā arī bija, pēc kāda brīža uzdūrāmies viens otram! Viņam mutē chupa chups! Wow! Interesanti... – „Kas tad tas?” es jautāju. –„Konča! Biju aizmirsis, cik tās ir garšīgas.” – „Es arī gribu pagaršot!” un chupa chups nu ir arī manā mutē! Stāvam kā sešpadsmitgadnieki un skatāmies viens uz otru! Baigā slodze manam kaklam! Es sēdoša suņa augumā. Viņš vismaz simtu astoņdesmit piecniekā! Stāvu un ceru, ka sekos kāds solis no viņa puses. It kā diezgan piemīlīgi apstākļi, piepildītais bārs mūs saspiedis cieši kopā. Abi sūkājam. Kas var būt labāks par šo?? Bet sekoja kas labāks – Zelta frāze! – „Nu? Ko tu tā lūri uz mani??” – šis mani vienkārši izrubija! Neko tādu ne tikai negaidīju, bet nebiju arī piedzīvojusi! Viena doma man prātā – Tas nu gan ir „īsts” DŽENTLMENIS! Knapi valdot smieklus teicu, ka nevaru pamest draugus un devos tālāk!

Šis atgadījums man liek aizdomāties par pieklājību un ētiku! Vai maz cilvēks ar cilvēku var atļauties tik nicīgi runāt?Kā mēs to nereti darām? Vīrietis ar sievieti! Un, protams, sieviete ar vīrieti! Jo bieži sievietes aizmirst, ka arī vīrieši ir cilvēki un ir jāciena! Kāpēc, ja vīrietis necienīgi izturas pret sievieti, visi aizstāv sievieti un ja sieviete pazemo vīrieti visi atkal aizstāv sievieti, jo tas kretīns noteikt kaut ko viņai izdarīja! Es, protams, nesaku, ka ir slikti, ka to dara. Es arī esmu sieviete un ir patīkami, kad tevi aizstāv. Bet tāpat es nejutos pelnījusi šādu teikumu savā virzienā un tagad mēģinu saprast, kas to visu provocēja! Es vai tomēr kas cits, piemēram, lielā sieviešu izvēle pasaulē! Bet man nez kāpēc tomēr liekas, ka mēs sievietes esam tās, kas nogalinām šo sarkanajā grāmatā ierakstīto sugu – Džentlmeni! Ar savu attieksmi un uzvedību, provocējot vīriešus! Un pēcāk raudam spilvenā, domājot, kur ir mans sapņu princis! Kā gribētu tādu pieklājīgu un izdarīgu vīrieti – īstu džentlmeni! Bet viņš jau ir "MIRIS"! Un tad sāk šķist, ka lielais dekoltē un īsā kleita glābs nožēlojamo situāciju, pievilks „īsto”! Bet plika gaļa pievelk tikai ĪSTU dzīvnieku!

Katrā ģimenē, kurā aug dēls, tiek audzināts, pieklājīgs, gādīgs un sievieti cienošs vīrietis, bet tas nemaina to, ka, iegrūts hiēnu barā, viņš tiks saplosīts! Stulbi arī no vīrieša puses uzreiz atmest tam visam ar roku, bet nevar arī neko pārmest! Man arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka tieši sievietes ar laiku ir sākušas kļūt plēsīgākas par jebkuru vīrieti! Tieši mēs sievietes esam aizmirsušas ētiku un pieklājību, tieši mēs esam pieņēmušas kaut kādu visatļautības ticību! Tas, protams, nekādi nedrīkstētu mudināt vīriešus kļūt tādiem pašiem! Vārdam džentlmenis vairs sen nav skaidrojuma un jēgas. Tas ir termins, kas cauri gadsimtiem velkas mums līdz un kura nozīmi katrs skaidro kā grib. Es domāju, ka šajā visā, ABPUSĒJA CIEŅA ir atslēga, mīļie draugi!

S.A. Palasa

#džentlmenis #cieņa #chupachups